Statūti
Rīgas reģiona pašvaldību darbinieku arodbiedrības Statūti
RRPDA Statūtos detalizēti aprakstīti arodbiedrības mērķi, uzdeumi, darbības principi un organizacionālā struktūra, kā arī biedru tiesības un pienākumi u.c.
Statūti
Rīgas reģiona pašvaldību darbinieku arodbiedrības Statūti
Lorem ipsum dolor sit amet, consectetur adipiscing elit, sed do eiusmod tempor incididunt ut labore et dolore magna aliqua. Ut enim ad minim veniam, quis nostrud exercitation ullamco laboris nisi ut aliquip ex ea commodo consequat. Duis aute irure dolor in reprehenderit in voluptate velit esse cillum dolore eu fugiat nulla pariatur. Excepteur sint occaecat cupidatat non proident, sunt in culpa qui officia deserunt mollit anim id est laborum.
I Vispārīgie jautājumi
1. Rīgas reģiona pašvaldību darbinieku arodbiedrība ir neatkarīga sabiedriska organizācija, kas pauž, pārstāv un aizstāv savu biedru darba un citas sociālās un ekonomiskās tiesības un intereses saskaņā ar Latvijas Republikas Arodbiedrību likumu, citiem Latvijas Republikā spēkā esošajiem likumiem un statūtiem, kā arī ievērojot principus un normas, kas noteiktas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un citos starptautiskajos paktos un konvencijās.
2. arodbiedrības pilns nosaukums – Rīgas reģiona pašvaldību darbinieku arodbiedrība. Saīsinātais nosaukums – RRPDA.
3. Arodbiedrībai var būt sava simbolika, kuru apstiprina RRPDA Valde.
4. RRPDA darbības teritorija ir Latvijas Republika, kurā iekļauta Rīgas pilsēta.
5. RRPDA ir juridiska persona. RRPDA struktūrvienība – dalīborganizācija juridiskās personas tiesības iegūst šajos Statūtos noteiktajā kārtībā.
6. RRPDA darbības principi ir pašpārvalde, demokrātija un atklātums.
7. Attiecības ar valsti un pašvaldībām, sabiedriskajām organizācijām un politiskajām partijām, citu valstu arodbiedrībām tiek veidotas uz savstarpējās cieņas, līdztiesīgas partnerības pamatiem un savstarpējiem līgumiem.
8. RRPDA apvieno valsts un pašvaldību administrāciju, iestāžu, aģentūru un kapitālsabiedrību darbiniekus, sociālās aprūpes, izglītības iestāžu un kapitālsabiedrību ar valsts vai pašvaldību kapitāldaļām darbiniekus, kā arī personas, kuras ir strādājušas valsts pārvaldē.
II Mērķis, uzdevumi, darbības metodes
9. RRPDA pamatmērķis ir apvienot arodbiedrības biedrus kopīgai rīcībai, lai aizstāvētu savas ekonomiskās, sociālās un profesionālās tiesības un intereses:
9.1. tiesības uz darbu un atbilstošu atlīdzību;
9.2. tiesības uz veselībai nekaitīgiem un drošiem darba apstākļiem;
9.3. tiesības uz atpūtu, garīgo un kultūras vajadzību apmierināšanu;
9.4. piedalīties demokrātiskas un labklājībā dzīvojošas sabiedrības veidošanā;
9.5. attīstīt sadarbību ar arodbiedrībām Latvijā un ārvalstīs.
10. Sava mērķa un uzdevumu realizēšanai RRPDA:
10.1. pārstāv savus biedrus un aizstāv viņu darba, profesionālās, ekonomiskās un sociālās tiesības un intereses attiecībās ar darba devēju, valsts un pašvaldību institūcijās un tiesā;
10.2. veido juridiskos un citus dienestus, sniedz konsultācijas arodbiedrības biedriem un veicina biedru izglītošanu;
10.3. sagatavo darba koplīgumu projektus, kontrolē noslēgto darba koplīgumu izpildi;
10.4. iesniedz norādījumus par pārvaldes un saimniecisko institūciju lēmumu grozīšanu, kā arī prasa šo lēmumu darbības apturēšanu, ja tie ir pretrunā ar Arodbiedrību likumu, ignorē strādājošo darba, sociālās un ekonomiskās tiesības un likumīgās intereses;
10.5. ierosina, lai tiktu sauktas pie atbildības vai atbrīvotas no darba amatpersonas, kas pārkāpj darba tiesības;
10.6. pieprasa un saņem no valsts iestādēm bezmaksas informāciju par iedzīvotāju sociālo un ekonomisko stāvokli un pārmaiņām tajā;
10.7. slēdz vienošanos ar politiskajām partijām un sabiedriskajām organizācijām, iekšzemes un ārvalstu arodbiedrībām, iestājas starptautiskajās arodbiedrību organizācijās;
10.8. likumā noteiktajā kārtībā organizē mītiņus, demonstrācijas, piketus un kā galēju savu biedru interešu aizsardzības līdzekli – streikus;
10.9. atbalsta visu līmeņu vēlēšanas, sekmējot arodbiedrību pārstāvju ievēlēšanu un atbalsta tās vēlēšanu programmas, kuras atbilst arodbiedrības interesēm;
10.10. veicina jaunu biedru iesaistīšanu arodbiedrībā, rīkojot plānotas arodbiedrību kustības akcijas un veicot individuālas pārrunas un citus pasākumus;
10.11. sniedz informāciju par arodbiedrības darbu, izdod informatīvos izdevumus;
10.12. organizē un piedalās labdarības pasākumos;
10.13. veido sociālās apdrošināšanas, sociālās palīdzības un citus fondus, kā arī slēdz līgumus par arodbiedrības biedru apdrošināšanu un citiem jautājumiem;
10.14. īsteno citas darbības metodes, kas veicina arodbiedrības mērķu un uzdevumu realizāciju.
III Piederība RRPDA
11. Par RRPDA biedru var kļūt jebkura šo Statūtu 9.punktā minētā persona.
12. Iestāšanās RRPDA ir brīvprātīga.
13. Iestājoties pirmorganizācijā, jāaizpilda noteikta parauga iesniegums. Lēmumu pieņem arodbiedrības vēlēta institūcija vai arodbiedrības vēlētas institūcijas vadītājs ar rezolūciju. Iesniegumā persona norāda, ka ir iepazinusies ar šiem statūtiem un tos atzīst. Ja iestādē vai uzņēmumā nav pirmorganizācijas, persona raksta iesniegumu RRPDA priekšsēdētājam, kurš lemj jautājumu par arodbiedrības biedru uzņemšanu.
14. Piederība RRPDA sākas ar arodbiedrības vēlētas institūcijas vai arodbiedrības vēlētas institūcijas vadītāja, vai RRPDA priekšsēdētāja lēmumu. Pēc uzņemšanas RRPDA tās biedrs saņem Padomes apstiprinātu biedru karti. Arodbiedrības biedra stāžu skaita no iesnieguma reģistrācijas dienas.
15. Arodbiedrības biedru uzskaites kārtību nosaka šie Statūti, un to īsteno pirmorganizācijas un RRPDA Valde.
16. Pirmorganizācija veic savu biedru uzskaiti pēc vienota parauga uzskaites kartiņām vai elektroniski. Biedru sarakstā jānorāda katras personas vārds, uzvārds, personas kods, amats un kontaktinformācija (tālrunis, dzīvesvieta).
17. Ja RRPDA biedrs maina darba vietu vai izbeidz darba tiesiskās attiecības, viņam par to rakstveidā jāpaziņo pirmorganizācijai. Mēneša laikā uzskaites kartīte vai iesniegums par pārreģistrāciju jānodod pirmorganizācijai vai RRPDA priekšsēdētājam, ja iestādē vai uzņēmumā pirmorganizācijas nav.
18. Piederība RRPDA tiek izbeigta:
18.1. izstājoties no RRPDA;
18.2. mainot darba vietu, ja nav izpildīti Statūtu 18. punkta nosacījumi, izņemot gadījumus, kad darba strīds tiek risināts tiesā – līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai;
18.3. izslēdzot no RRPDA.
19. Ja biedrs zaudē piederību RRPDA, viņš zaudē visas arodbiedrības biedra tiesības, kā arī tiesības uz iemaksāto biedru naudu.
20. Izslēgt biedru no arodbiedrības var tādā gadījumā:
20.1. ja arodbiedrības biedra rīcība ir pretrunā ar RRPDA Statūtiem, ja viņš atsakās pildīt arodbiedrības lēmumus;
20.2. ja arodbiedrības biedrs ar savu rīcību diskreditē arodbiedrību un ar savu darbību kaitē arodbiedrības interesēm;
20.3. ja arodbiedrības biedrs bez attaisnojoša iemesla nemaksā biedra naudu vairāk kā trīs mēnešus.
21. Lēmumu par izslēgšanu pieņem arodbiedrības vēlēta institūcija vai pirmorganizācijas kopsapulce ar divu trešdaļu balsu vairākumu. Izslēgtajam biedram ir tiesības apstrīdēt lēmumu viena mēneša laikā no lēmuma pieņemšanas RRPDA Valdē.
IV RRPDA biedru tiesības un pienākumi
22. Arodbiedrības biedra tiesības:
22.1. saņemt arodbiedrības aizstāvību un atbalstu, juridisko palīdzību darba tiesību un darba aizsardzības jautājumos, to izskatīšanā valsts, pašvaldību institūcijās un tiesā;
22.2. piedalīties RRPDA institūciju vēlēšanās, brīvi apspriest un izvirzīt kandidatūras arodbiedrības institūciju darbam, tikt ievēlētam tajās;
22.3. piedalīties darba koplīgumu sagatavošanā, apstiprināšanā un izpildes kontrolēšanā;
22.4. saņemt jebkuru informāciju par arodbiedrības darbību, piedalīties arodbiedrības apmācībās, semināros un kursos;
22.5. piedalīties jautājumu izskatīšanā par savu darbību;
22.6. brīvi paust un aizstāvēt savu viedokli un priekšlikumus, uzņemties iniciatīvu un atbildību izteikto priekšlikumu realizēšanā.
18. Piederība RRPDA tiek izbeigta:
18.1. izstājoties no RRPDA;
18.2. mainot darba vietu, ja nav izpildīti Statūtu 18. punkta nosacījumi, izņemot gadījumus, kad darba strīds tiek risināts tiesā – līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai;
18.3. izslēdzot no RRPDA.
19. Ja biedrs zaudē piederību RRPDA, viņš zaudē visas arodbiedrības biedra tiesības, kā arī tiesības uz iemaksāto biedru naudu.
20. Izslēgt biedru no arodbiedrības var tādā gadījumā:
20.1. ja arodbiedrības biedra rīcība ir pretrunā ar RRPDA Statūtiem, ja viņš atsakās pildīt arodbiedrības lēmumus;
20.2. ja arodbiedrības biedrs ar savu rīcību diskreditē arodbiedrību un ar savu darbību kaitē arodbiedrības interesēm;
20.3. ja arodbiedrības biedrs bez attaisnojoša iemesla nemaksā biedra naudu vairāk kā trīs mēnešus.
21. Lēmumu par izslēgšanu pieņem arodbiedrības vēlēta institūcija vai pirmorganizācijas kopsapulce ar divu trešdaļu balsu vairākumu. Izslēgtajam biedram ir tiesības apstrīdēt lēmumu viena mēneša laikā no lēmuma pieņemšanas RRPDA Valdē.
23. Arodbiedrības biedra pienākumi:
23.1. pildīt šos Statūtus, Kopsapulces (pārstāvju sapulces), Padomes, Valdes, arodkomitejas un pirmorganizācijas kopsapulces (pārstāvju sapulces) lēmumus;
23.2. regulāri maksāt biedru naudu šajos Statūtos noteiktajā kārtībā un apmēros;
23.3. piedalīties pirmorganizācijas darbā, arodbiedrības institūciju pasākumos, pildīt uzticētos uzdevumus, veicināt arodbiedrības biedru vienotību;
23.4. pildīt pienākumus, kas norādīti darba koplīgumā, citos ar arodbiedrību saskaņotos dokumentos.
V RRPDA biedru nauda
24. Biedru nauda ir pamats RRPDA darbības nodrošināšanai, lai garantētu savu biedru tiesību aizsardzību atbilstoši Statūtiem, sniegtu pabalstus un aizdevumus no kopējiem fondiem, veiktu citu darbību biedru interesēs.
25. Katra arodbiedrības biedra pienākums ir maksāt šajos Statūtos noteikto biedru naudu.
26. Biedru nauda tiek uzkrāta RRPDA un pirmorganizāciju bankas kontos. Daļa naudas summas šajos Statūtos noteiktajā kārtībā tiek izlietota konkrētu mērķu realizēšanai. Naudas summas, kuras nav nepieciešamas ikdienas darbības nodrošināšanai, var noguldīt kredītiestādēs uz izdevīgiem noteikumiem.
27. Biedru nauda tiek maksāta katru mēnesi līdz 15. datumam no arodbiedrības biedra iepriekšējā mēneša darba samaksas. Biedru naudas apmērs ir 1% (viens procents) no mēneša darba pamatalgas pirms nodokļu samaksas. Nestrādājošiem pensionāriem un nestrādājošiem invalīdiem biedru naudas apmērs ir EUR 2.00 (divi euro) gadā.
27.1. Ar pirmorganizācijas biedru kopsapulces lēmumu biedru naudas apmēru var samazināt.
27.2. Biedru naudas apmērs strādājošiem nedrīkst būt mazāks par 1 % (vienu procentu) no valstī noteiktās minimālās algas.
28. Biedru naudu nemaksā no arodbiedrības pabalstiem, no bezdarbnieka pabalsta, no bērna kopšanas pabalsta.
29. Biedru naudas iekasēšanu un pārskaitīšanu, kā arī kontroli nodrošina pirmorganizācijas, pieprasot ziņas no darba devēja un iesniedzot ikgadējo atskaiti par pirmorganizācijas biedru skaitu.
30. Pirmorganizācija, kura nav izpildījusi šo Statūtu 29.punkta prasības, zaudē lēmējtiesības visās RRPDA institūcijās.
VI RRPDA organizatoriskā uzbūve
31. Arodbiedrības pamatu veido RRPDA biedri, kuri apvienojas pirmorganizācijās. Pirmorganizācija ir RRPDA struktūrvienība, kurai var piešķirt juridiskas personas statusu. Pirmorganizācijas mērķis un uzdevumi izriet no RRPDA mērķa un uzdevumiem. Pirmorganizācija savu darbu veic ar šādu institūciju starpniecību:
31.1. pirmorganizācijas kopsapulce;
31.2. pirmorganizācijas pārstāvju sapulce;
31.3. pirmorganizācijas arodkomiteja;
31.4. pirmorganizācijas vai pirmorganizācijas arodkomitejas priekšsēdētājs;
31.5. arodgrupa;
31.6. arodgrupas uzticības persona.
32. RRPDA savu darbu veic ar šādu institūciju starpniecību:
32.1. RRPDA Kopsapulce;
32.2. RRPDA pārstāvju sapulce;
32.3. RRPDA Padome;
32.4. RRPDA Valde;
32.5. RRPDA priekšsēdētājs;
32.6. RRPDA revīzijas komisija;
33. RRPDA institūcijas ir augstākstāvošas attiecībā pret RRPDA struktūrvienībām.
VII Pirmorganizācija
34. Pirmorganizācijas reģistrē RRPDA Valde saskaņā ar Padomes apstiprinātu kārtību.
35. Pirmorganizāciju darba kolektīvā var izveidot, ja ir vismaz trīs arodbiedrības biedri.
36. Pirmorganizācijas augstākā institūcija ir biedru kopsapulce vai pārstāvju sapulce.
37. Arodbiedrības pirmorganizācijas biedru pārstāvju pārstāvju sapulce tiek sasaukta, ja kopsapulci nav iespējams sasaukt nodarbināto lielā skaita vai darba organizācijas īpatnību dēļ.
38. Pirmorganizācijas kopsapulci (Pirmorganizācijas pārstāvju sapulci) sasauc arodkomitejas vai pirmorganizācijas priekšsēdētājs pēc nepieciešamības, kā arī ja to pieprasa ne mazāk par 1/3 pirmorganizācijas biedru. Pārvēlēšanas kopsapulces (Pirmorganizācijas pārstāvju sapulces) notiek ne retāk kā reizi četros gados.
39. Kopsapulces (Pirmorganizācijas pārstāvju sapulces) laiku, vietu un darba kārtību arodkomiteja paziņo RRPDA biedriem ne vēlāk kā divas nedēļas pirms kopsapulces (Pirmorganizācijas pārstāvju sapulces) norises.
40. Pirmorganizācijas pārstāvju sapulces delegātus ievēl arodbiedrības biedri saskaņā ar arodkomitejas noteikto pārstāvniecības normu un kārtību.
41. Kopsapulce (Pirmorganizācijas pārstāvju sapulce) ir pilntiesīga, ja tās darbā piedalās vairāk kā puse biedru – delegātu. Lēmumi tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu, un tie ir saistoši visiem pirmorganizācijas biedriem. Aizklāti jābalso, ja to pieprasa ne mazāk par 1/3 no kopsapulces dalībniekiem (delegātiem).
42. Kopsapulce (Pirmorganizācijas pārstāvju sapulce):
42.1. nosaka arodkomitejas skaitlisko sastāvu un ievēl arodkomiteju, ja pirmorganizācijā ir vairāk par 15 biedriem;
42.2. pilnvaro pirmorganizācijas arodkomitejas vai pirmorganizācijas priekšsēdētāju veikt atsevišķus uzdevumus;
42.3. ievēl uz 4 gadiem pirmorganizācijas arodkomitejas vai pirmorganizācijas priekšsēdētāju, tā vietnieku, pēc nepieciešamibas arī revīzijas komisiju (revidentu);
42.4. izvērtē pirmorganizācijas arodkomitejas vai pirmorganizācijas priekšsēdētāja darbu;
42.5. lemj par naudas līdzekļu izlietošanas kārtību;
42.6. ir tiesīga lemt par jebkuru jautājumu, kas ir arodkomitejas vai pirmorganizācijas priekšsēdētāja kompetencē.
43. Pirmorganizācijas darbu pastāvīgi vada un darbību koordinē kopsapulcē (Pirmorganizācijas pārstāvju sapulcē) izveidota arodkomiteja un ievēlētās amatpersonas.
44. Pirmorganizācijas arodkomiteja var pieņemt lēmumu par arodgrupu izveidošanu, ja pirmorganizācijā ir vairāk par 10 arodbiedrības biedriem vai tas nepieciešams darba organizācijas īpatnību dēļ.
45. Arodgrupas sapulcē ar vienkāršu balsu vairākumu uz 4 gadiem ievēl arodgrupas uzticības personu, kas vada arodgrupas darbu un pārstāv tās intereses augstākstāvošā institūcijā. Iestādē vai uzņēmumā, kur kāda iemesla dēļ nevar izveidot arodorganizāciju, lai uzturētu sakarus ar arodbiedrības biedriem, RRPDA ieceļ savu pilnvaroto pārstāvi un nosaka viņa pilnvaras.
46. Ja pirmorganizācijā ir vairāk par 100 biedriem, to var reģistrēt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā kā arodbiedrības atsevišķu vienību Arodbiedrību likumā noteiktajā kārtībā. Lēmumu par patstāvīgas pirmorganizācijas ar juridiskas personas statusu izveidi pieņem Padome, pamatojoties uz attiecīgās Pirmorganizācijas biedru kopsapulces (pārstāvju sapulces) lēmumu. Pēc reģistrācijas pirmorganizācija iegūst juridiskās personas statusu, tiesības un pienākumus. Pirmorganizācijas, kuras ir reģistrētas Latvijas Uzņēmumu Reģistrā, ir pilnīgi atbildīgas par grāmatvedības uzskaites veikšanu, nodokļu nomaksu un nepieciešamo atskaišu iesniegšanu kontrolējošajām institūcijām saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.
47. Pirmorganizācijām ar juridiskas personas statusu ir pienākums ar RRPDA Valdi saskaņot šādus darījumus:
48.1. darījumus, kuru summa pārsniedz 50 % no pirmorganizācijas biedru iemaksātās biedru naudas pēdējā gada laikā;
48.2. visus aizdevumu saņemšanas un izsniegšanas darījumus.
48. Arodkomitejas vai pirmorganizācijas priekšsēdētājs:
48.1. saskaņā ar šajos Statūtos noteikto pilnvarojumu pārstāv pirmorganizācijas biedrus;
48.2. vada un koordinē pirmorganizācijas darbu saskaņā ar Statūtiem;
48.3. organizē biedru naudas iekasēšanu un sastāda biedru sarakstu;
48.4. katru ceturksni, 30 dienu laikā pēc ceturkšņa beigām, iesniedz RRPDA finanšu darbības atskaiti;
48.5. vienu reizi gadā, līdz 1.februārim, iesniedz RRPDA informāciju par arodbiedrības biedru skaitu, par amatu izmaiņām darba vietās.
49. Pirmorganizācijas, kas ir reģistrētas kā juridiskas personas, patstāvīgi veic grāmatvedības uzskaiti, kontroles institūcija – revīzijas komisija, vismaz reizi gadā pārbauda norēķinus, īpašu uzmanību pievēršot ienākumu un izdevumu atbilstībai šiem Statūtiem, Kopsapulces vai pārstāvju sapulces, Padomes un Valdes lēmumiem un sniedz rakstisku slēdzienu par gada finanšu atskaiti.
50. Lēmums par pirmorganizācijas likvidēšanu nevar tikt pieņemts, ja pret to balso 3 vai vairāk arodbiedrības biedru. Ja tiek likvidēta vai kādā citādā veidā pārtraukta pirmorganizācijas darbība, tās līdzekļi un manta pāriet RRPDA īpašumā.
51. Pirmorganizācija uzskatāma par likvidētu, ja tajā paliek mazāk par 3 arodbiedrības biedriem.
VIII RRPDA Lēmējinstitūcija
52. RRPDA augstākā lēmējinstitūcija ir Kopsapulce, kuru sasauc reizi 4 gados.
53. RRPDA pārstāvju sapulce tiek sasaukta, ja Kopsapulci nav iespējams sasaukt biedru lielā skaita vai darba organizācijas īpatnību dēļ.
54. Par Kopsapulces (pārstāvju sapulces) laiku, vietu un darba kārtību Padome ne vēlāk kā 1 mēnesi pirms Kopsapulces (pārstāvju sapulces) norises sākuma paziņo arodbiedrības biedriem. Pirmorganizācijas deleģē savus pārstāvjus uz RRPDA pārstāvju sapulci proporcionāli biedru skaitam un saskaņā ar Padomes noteikto kārtību. Par pārstāvju sapulces delegātu var tikt izvirzīts jebkurš arodbiedrības biedrs. Delegātu pilnvaras izsniedz pirmorganizācija vai tās institūcija.
55. Pārstāvju sapulcē ar balstiesībām piedalās visi izvirzītie delegāti, RRPDA priekšsēdētājs, viņa vietnieki un Revīzijas komisijas priekšsēdētājs.
56. RRPDA Kopsapulce (pārstāvju sapulce) ir tiesīga izlemt visus jautājumus, ja tajā piedalās ne mazāk kā 2/3 biedru vai izvirzīto delegātu. Lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, atklāti balsojot. Aizklāti jābalso, ja to pieprasa ne mazāk kā 1/3 delegātu. Kopsapulces (pārstāvju sapulces) lēmumi ir saistoši visiem arodbiedrības biedriem un pirmorganizācijām. Lēmumus paraksta RRPDA priekšsēdētājs.
57. RRPDA Kopsapulci (pārstāvju sapulci) atklāj un vada RRPDA priekšsēdētājs, viņa prombūtnē – vietnieks, līdz ievēl Kopsapulces (pārstāvju sapulces) darba institūcijas.
58. RRPDA Kopsapulces (pārstāvju sapulces) kompetencē ir visi RRPDA darbības jautājumi, un tam ir šādi galvenie uzdevumi:
58.1. pieņemt lēmumu par arodbiedrības dibināšanu, pārveidošanu vai likvidēšanu;
58.2. apstiprināt Statūtus un darbības programmu, Revīzijas komisijas nolikumu, izdarīt tajos grozījumus;
58.3. izskatīt un apstiprināt Kopsapulcē (pārstāvju sapulcē) ievēlēto institūciju pārskatus;
58.4. ievēlēt vai atbrīvot RRPDA priekšsēdētāju, viņa vietniekus, revīzijas komisiju un tās priekšsēdētāju, ievēlēt Valdi deviņu Valdes locekļu sastāvā vai atbrīvot Valdes locekļus;
58.5. apspriest un izlemt citus svarīgus arodbiedrības darbības jautājumus.
59. Priekšlikumus Kopsapulcei (pārstāvju sapulcei) iesniedz:
59.1. Pirmorganizācijas – ne vēlāk kā 4 nedēļas pirms Kopsapulces (pārstāvju sapulces);
59.2. RRPDA Valde – ne vēlāk kā 1 nedēļu pirms Kopsapulces (pārstāvju sapulces);
59.3. RRPDA Padome – ne vēlāk kā 2 nedēļas pirms Kopsapulces (pārstāvju sapulces).
60. RRPDA Padomes izveidotās darba grupas priekšlikumus apkopo un iestrādā Kopsapulces (pārstāvju sapulces) dokumentu projektos.
61. Jautājumu, kurš nav iesniegts izskatīšanai šajos Statūtos noteiktajos termiņos, var iekļaut darba kārtībā, ja par to nobalso ne mazāk par 3/4 biedru vai delegātu.
62. RRPDA Ārkārtas kopsapulci (pārstāvju sapulci) sasauc pēc Valdes iniciatīvas vai, ja to pieprasa ne mazāk kā 1/3 pirmorganizāciju. Par Ārkārtas kopsapulces (pārstāvju sapulces) laiku, vietu un darba kārtību Valde ne vēlāk kā divas nedēļas pirms Ārkārtas kopsapulces (pārstāvju sapulces) norises sākuma paziņo arodbiedrības biedriem. Ārkārtas pārstāvju sapulcē piedalās šajos Statūtos noteiktajā kārtībā ievēlētie delegāti. Ārkārtas kopsapulcei (pārstāvju sapulcei) ir tādas pašas pilnvaras kā kārtējai Kopsapulcei (pārstāvju sapulcei).
IX Izpildinstitūcijas
63. Padome ir augstākā RRPDA pārvaldes institūcija un izlemj visus svarīgākos arodbiedrības jautājumus, izņemot tos, kuri ir Kopsapulces (pārstāvju sapulces) kompetencē.
64. RRPDA Padomi veido pirmorganizāciju un pirmorganizāciju arodkomiteju priekšsēdētāji.
65. RRPDA priekšsēdētājs vienlaikus ir arī Padomes un Valdes priekšsēdētājs, RRPDA priekšsēdētāja vietnieki – Padomes un Valdes priekšsēdētāja vietnieki.
66. RRPDA Padomes kompetencē ir:
66.1. uzraudzīt arodbiedrības programmas un Kopsapulces (pārstāvju sapulces) lēmumu izpildi;
66.2. izstrādāt arodbiedrības taktiku, stratēģiju un izlemt svarīgākos arodbiedrības jautājumus, izņemot Kopsapulces (pārstāvju sapulces) kompetencē esošos;
66.3. sasaukt arodbiedrības Kopsapulci (pārstāvju sapulci) un noteikt delegātu pārstāvniecības kārtību;
66.4. apstiprināt RRPDA darbības plānu un budžetu, kontrolēt to izpildi;
66.5. ievēlēt Valdes locekļus, ja Kopsapulces (pārstāvju sapulces) starplaikā rodas nepieciešamība;
66.6. apstiprināt priekšsēdētāja un vietnieku darba samaksas apmēru;
66.7. ievēlēt arodbiedrības priekšsēdētāju un vietniekus, Revīzijas komisijas locekļus, ja Kopsapulces (pārstāvju sapulces) starplaikā šie amati kļūst vakanti;
66.8. lemt par iestāšanos Latvijas un citu valstu arodbiedrību apvienībās, ievēlēt delegātus un pārstāvjus šajās organizācijās.
67. Padomes sēdes tiek sasauktas ne retāk kā reizi 6 mēnešos. Padome ir lemttiesīga, ja tajā piedalās ne mazāk kā puse Padomes locekļu. Lēmumi tiek pieņemti ar balsu vairākumu un tie ir saistoši visiem arodbiedrības biedriem. Lēmumus paraksta RRPDA priekšsēdētājs.
68. Valde ir RRPDA izpildinstitūcija, kas atbild par arodbiedrības darbību atbilstoši Statūtiem, Kopsapulces (pārstāvju sapulces) un Padomes lēmumiem.
69. Valdi vada RRPDA priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieki saskaņā ar rakstveida pilnvarojumu.
70. RRPDA Valdes kompetencē ir:
70.1. izskatīt un izlemt arodbiedrības darbības jautājumus, izņemot RRPDA Kopsapulces (pārstāvju sapulces) un Padomes kompetencē esošos;
70.2. pārstāvēt arodbiedrību valsts un pašvaldību iestādēs un citās organizācijās;
70.3. likumā noteiktajā kārtībā izteikt attieksmi par normatīvajiem dokumentiem, kas saistīti ar arodbiedrības biedru sociāli ekonomiskajām tiesībām un interesēm;
70.4. izstrādāt nolikumus un instrukcijas šo Statūtu izpildes un arodbiedrības pārvaldes jautājumos;
70.5. koordinēt arodbiedrības pirmorganizāciju (struktūrvienību) darbu;
70.6. apstiprināt RRPDA biroja skaitlisko sastāvu;
70.7. nodrošināt praktisku un metodisku palīdzību darba koplīgumu izstrādāšanā;
70.8. nodrošināt juridisku palīdzību arodbiedrības biedriem un pirmorganizācijām;
70.9. organizēt apmācības pirmorganizāciju un arodkomiteju priekšsēdētājiem, vietniekiem un aktīvam;
70.10. izskaidrot šo Statūtu piemērošanas kārtību un kontrolēt to izpildi;
70.11. apturēt un atcelt pirmorganizāciju un to institūciju lēmumus, ja tie ir pretrunā ar šiem Statūtiem un darbības pamatvirzieniem;
70.12. koordinēt komisiju un darba grupu darbu;
70.13. izstrādāt Revīzijas komisijas darbības principus un nolikumu.
71. Valde ir lemttiesīga, ja sēdē piedalās ne mazāk kā 2/3 Valdes locekļu. Lēmumi tiek pieņemti ar balsu vairākumu un tie ir saistoši visiem arodbiedrības biedriem. Lēmumus paraksta RRPDA priekšsēdētājs.
72. Valdes sēdes sasauc RRPDA priekšsēdētājs vai viņa prombūtnē – vietnieks, pēc vajadzības, bet ne retāk kā četras reizes gadā.
73. RRPDA priekšsēdētāju un vietniekus ievēl RRPDA Kopsapulce (pārstāvju sapulce) uz 4 gadiem. Balsošanas veidu nosaka RRPDA Kopsapulce (pārstāvju sapulce).
74. RRPDA priekšsēdētājs, bez īpaša pilnvarojuma rīkojas ar arodbiedrības naudu un mantu, atsevišķi pārstāv arodbiedrības intereses visās valsts un pašvaldību institūcijās un citās organizācijās, slēdz darījumus, kā arī veic saraksti un paraksta dokumentus.
X Kontrolinstitūcija
75. RRPDA pastāvīga kontrolinstitūcija ir Revīzijas komisija, kuras pienākumos ietilpst sekot tam, kā Padome, Valde un pirmorganizācijas ievēro šo Statūtu prasības un kā tiek pildīti lēmumi. Revīzijas komisijas galvenais uzdevums ir pārbaudīt arodbiedrības īpašuma izmantošanas pareizību, finansiālo darbu, grāmatvedības un citu dokumentāciju.
76. Revīzijas komisiju trīs locekļu sastāvā un Revīzijas komisijas priekšsēdētāju no komisijas locekļu vidus ievēl RRPDA Kopsapulce (pārstāvju sapulce) uz 4 gadiem. Komisija darbojas saskaņā ar Nolikumu, kuru apstiprina Padome.
77. RRPDA Revīzijas komisija lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, reizi gadā iesniedz ziņojumu Valdē un Padomē, bet par savu darbu atskaitās RRPDA Kopsapulcei (pārstāvju sapulcei).
78. Revīzijas komisijai ir tiesības pārbaudīt jebkuras pirmorganizācijas un to institūciju darbību. RRPDA Revīzijas komisija koordinē visu līmeņu Revīzijas komisiju darbu.
79. Revīzijas komisijas priekšsēdētājs:
83.1. pēc uzaicinājuma piedalās Padomes un Valdes sēdēs ar padomdevēja tiesībām;
83.2.ir tiesīgs piedalīties Padomes un Valdes sēdēs ar padomdevēja tiesībām, ja uzskata par nepieciešamu.
80. Revīzijas komisijas izdevumus sedz no RRPDA līdzekļiem.
XI RRPDA īpašums, finansiālā un saimnieciskā darbība
81. RRPDA ir sava manta un naudas līdzekļi.
82. RRPDA īpašums ir visu pirmorganizāciju rīcībā esošās materiālās vērtības un finansiālie līdzekļi. Arodbiedrībai ir tiesības brīvi rīkoties ar savu īpašumu saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem, izņemot to pirmorganizāciju īpašumu, kurām ir juridiskas personas statuss.
83. RRPDA īpašumu veido:
83.1. ikmēneša biedru nauda;
83.2. ienākumi no finansiālās un saimnieciskās darbības;
83.3. ziedojumi un dāvinājumi;
83.4. iegūtais kustamais un nekustamais īpašums, ienākumu no šī īpašuma izmantošanas;
83.5. citi ienākumi.
84. RRPDA finansiālos līdzekļus veido kopējos fondos, kredītiestāžu kontos un pirmorganizāciju rīcībā esošie naudas līdzekļi.
85. RRPDA likumā noteiktā kārtībā veic grāmatvedības uzskaiti, kā arī sastāda pārskatu par gada finansiālo darbību. Bilanci un gada pārskatu apstiprina Revīzijas komisija un Padome.
86. RRPDA var nodarboties ar saimniecisko darbību, glabāt naudas līdzekļus kredītiestādēs un saņemt peļņas procentus, tai var piederēt kustamais un nekustamais īpašums.
87. Finansiālās darbības pamatprincipus un biedru naudas sadalījumu nosaka RRPDA Kopsapulce (pārstāvju sapulce), un tie ir saistoši visām pirmorganizācijām.
88. Arodbiedrības biedru nauda tiek izlietota Statūtos noteikto mērķu un uzdevumu realizēšanai:
88.1. arodbiedrības darbības nodrošināšanai, aizstāvot savu biedru tiesības un intereses;
88.2. arodbiedrības pasākumu organizēšanai;
88.3. kvalitatīvu darba koplīgumu projektu izstrādāšanai;
88.4. pieredzes apmaiņas braucieniem un semināru rīkošanai Latvijā un ārvalstīs;
88.5. biedru apmācībai un konsultēšanai;
88.6. darbinieku, ekspertu, speciālistu un priekšsēdētāja algošanai;
88.7. informatīvu materiālu sagatavošanai;
88.8. apdrošināšanai;
88.9. aizdevumu un pabalstu izsniegšanai un noformēšanai biedriem.
XII RRPDA darbības izbeigšana, apvienošanās, jaunas arodbiedrības dibināšana, reorganizācija
89. Par RRPDA darbības izbeigšanu, apvienošanos ar kādu no Latvijas arodbiedrībām vai jaunas arodbiedrības dibināšanu lemj RRPDA Kopsapulce (pārstāvju sapulce).
90. Likvidēt vai reorganizēt RRPDA var tikai tad, ja vispārējā arodbiedrības biedru Kopsapulcē (pārstāvju sapulcē) par to nobalso 4/5 biedru (delegātu).
91. Likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā RRPDA mantas un finanšu līdzekļu izmantošanas kārtību nosaka RRPDA Kopsapulce (pārstāvju sapulce) atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.
Statūti stājas spēkā 2018.gada 1.februārī.
RRPDA priekšsēdētāja Dace Kaminska
